Gadu simtiem mājas mūsu senči būvēja no koka. Tas bija dominējošais būvniecības materiāls daudzviet pasaulē, tomēr industriālās būvniecības izaugsmes laikā, kad sāka izmantot betonu un tēraudu, koksnes loma mazinājās. 

Šobrīd vērojama atgriešanās pie koka kā ekonomiski pamatota, ekoloģiska un vienlīdz estētiski pievilcīga būvmateriāla. Būtisks faktors šajā renesansē ir klimata pārmaiņu un Zaļās vienošanās konteksts, kas pieprasa ilgtspējīgus aprites ekonomikas risinājumus arī būvniecības nozarē.  

Koksnes izmantošana ir viens no galvenajiem virzieniem, kas palīdz mazināt CO₂ jeb oglekļa pēdu, ko rada pagājušajā gadsimtā populārie būvmateriāli, piemēram, betons un tērauds. Koksnes kā biomateriāla priekšrocība ir ne tikai tās atjaunojamība, bet arī spēja uzkrāt oglekli visā ēkas ekspluatācijas laikā. Pēc dzīves cikla beigām koksnes konstrukcijas iespējams izmantot jaunu biomateriālu ražošanā. Atkal un atkal.

To saprotot, pasaules attīstītajās valstīs ir radītas tehnoloģijas, risinājumi un tiesiskais regulējums, kas dod iespēju koksni būvniecībā izmantot arvien sarežģītākās konstrukcijās. Arī Latvijai ir fantastiskas iespējas šajā jomā būt Eiropas avangardā.