Mežizstrādes apjomu samazināšana Eiropas Savienībā (ES) ievērojami palielinās koksnes ieguvi citās pasaules daļās – to pierāda nesen veiktie pētījumi. Jo nopietnāk un būtiskāk šī problēma skars reģionus, kur mežu aizsardzība, salīdzinot ar ES, ir krietni vājāka. Šāda iespējamā situācija pasliktinātu ES klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķu (LULUCF un bioloģiskās daudzveidības stratēģija) starptautisko ietekmi un nozīmi, turklāt, atkārtoti jāuzsver, ka meža nozares saimnieciskās aktivitātes un no tām gūtais finansiālais labums pārvietotos ārpus ES. Savukārt, samazinot koksnes produktu izmantošanu un aizstājot (vai mēģinot aizstāt) tos ar kaitīgākiem materiāliem, ieguvumi klimatam saruktu vēl vairāk. Pētījumā uzsvērta starptautisku risinājumu nozīme klimata un vides mērķu sasniegšanā.
Augšminētā informācija ir balstīta provizoriskos rezultātos, kas iegūti meža politikas un ekonomikas zinātņu profesores Māritas Kallio (Maarit Kallio, Norvēģijas Dzīvības zinātņu universitāte) vadītā pētniecības projektā, ko finansēja Somijas Meža fonds. Projekta provizoriskie rezultāti tika prezentēti 2024. gada decembrī Helsinkos un saskaņā ar šiem rezultātiem divas trešdaļas no mežizstrādes samazinājuma ES tiktu aizstātas ar tās pieaugumu citur pasaulē. Tā sauktā mežizstrādes noplūde ievērojami pasliktinātu ES bioloģiskās daudzveidības un klimata mērķu globālo ietekmi. ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas mērķis ir apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un līdz 2030. gadam vērst attīstību pozitīvā virzienā.
Kā zināms, LULUCF regulā noteikts ziņot par oglekļa dioksīda (CO₂) emisijām un oglekļa dioksīda piesaisti, kā arī attiecīgi mērķi. Saskaņā ar pētījuma provizoriskajiem rezultātiem, lai sasniegtu LULUCF regulā un ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijā noteiktos mērķus, mežizstrāde ES dalībvalstīs un Norvēģijā būtu jāsamazina par 132 miljoniem kubikmetru. Pētījumā tika veikts salīdzinājums ar pieņēmumu, kā situācija attīstīsies līdz 2035. gadam ar un bez ES politikas ietekmes.
Vislielākā kokmateriālu ieguves “pārbīde” no ES notiktu uz Ziemeļameriku (38%), Dienvidameriku (25%), kā arī Ķīnu un citām valstīm Āzijā (19%). Tajā pašā laikā uz šo reģionu valstīm ārpus ES “tiktu pārvietota arī mežizstrādes ietekme”, turklāt jāatceras, ka bioloģiskās daudzveidības situācijas pasliktināšanās risks minētajos reģionos ir lielāks nekā ES.
Tropu meži. To degradācija
Mežizstrāde palielinātos valstīs, kurās, piemēram, mežā augošo koku sugu spektrs ir plašāks, aizsargājamo teritoriju pārklājums ir mazāks un mežu izmantošana tiek kontrolēta salīdzinoši vāji; jāuzsver – jo īpaši mežu stāvokļa pasliktināšanās iespējama tropos.
LULUCF regulas mērķu sasniegšana Eiropā palielinās bioloģiskās daudzveidības pasliktināšanās risku citās pasaules daļās,
Saskaņā ar projekta rezultātiem, samazinoties mežizstrādes apjomiem Eiropas Savienībā, attiecīgi samazināsies koksnes produktu pieejamība. Kā zināms, šie produkti ilgtermiņā uzkrāj atmosfēras oglekli. Koksni aizstājot ar citiem materiāliem, piemēram, betonu, gan ražošanas procesā, gan aprites cikla beigās emisiju apjomi var palielināties. Arī daļa finansiālo ieguvumu no meža nozares “tiktu pārcelta” ārpus ES.
Pirmkārt, samazinātos rūpnieciskā ražošana, jo īpaši kokzāģētavu un plātņu ražošanas sektorā.
Tas izraisītu vērienīgu ienākumu pārnesi no ES uz citiem reģioniem pasaulē, bet no šīs pārneses izrietošie klimata ieguvumi būtu tuvu nullei. ES lēmumu pieņēmējiem būtu jāpārskata mežu nozīme klimata saglabāšanā. Pašreizējo mērķu sasniegšanas izmaksas nebūs samērīgas,
ES politikas instrumenti nav efektīvi
Uzstājoties augšminētajā pasākumā Helsinkos, Somijas Meža fonda izpilddirektore Marta Fredriksone (Martta Fredrikson) uzsvēra, cik svarīgi ir novērtēt ES meža politikas instrumentu starptautisko ietekmi.
Ievērojama mežizstrādes apjoma aizplūšana no ES liecina, ka ES politikas instrumenti ir neefektīvi,
Kā iepriekš minēts, Mārita Kallio pētījumā salīdzināja divus meža nozares attīstības scenārijus. Vienā no tiem tika pieņemts, ka ES politikas pasākumi tiek īstenoti, attiecīgi otrajā scenārijā to iespējamā ietekme tika izslēgta. Projektā salīdzināja ES politikas pasākumu, ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas un LULUCF regulas ietekmi līdz 2035. gadam.
Lorem ipsum dolor sit amet, consectetur adipiscing elit, sed do eiusmod tempor incididunt ut labore et dolore magna aliqua. Ut enim ad minim veniam, quis nostrud exercitation ullamco laboris nisi ut aliquip ex ea commodo consequat. Duis aute irure dolor in reprehenderit in voluptate velit esse cillum dolore eu fugiat nulla pariatur. Excepteur sint occaecat cupidatat non proident, sunt in culpa qui officia deserunt mollit anim id est laborum.
Komentējot pētījuma rezultātus, Somijas Dabas resursu institūta pētījumu vadītāja Matlēna Knīvila (Matleena Kniivilä) sacīja, ka iegūtie rezultāti atbilst iepriekš veiktajiem pētījumiem un to rezultātiem.
Rezultāti ir pietiekami sarūgtinoši, taču... tie nemazina darba nozīmi klimata un bioloģiskās daudzveidības labā. Gluži pretēji, tie, galvenokārt, uzsver globālo mehānismu nozīmi,
Rakstā aplūkotā pētījuma (projekta) rezultāti attiecas uz ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas ietekmi. Pētījuma ziņojums “ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas iespējamā ietekme uz ES un pasaules meža nozari un bioloģisko daudzveidību” pašlaik tiek recenzēts.
Avots: zemeunvalsts.lv
Par kampaņu
Naftai – nē, koksnei – jā!
Šis ir mūsu vēstījums – Latvijai, Eiropai, pasaulei! Tā ir mūsu iespēja un atbildība nākamo paaudžu priekšā.